Reizēm pirms gulēšanas lasām pasaciņas. Reizēm lasām komiksus, dažreiz ejot gulēt klausāmies audio pasakas. Bet pēdējā laikā, paši stātam pasakas – katrs izstāsta savu pasaku.
Satura rādītājs
Bērnu pašu izdomātas pasakas
Ir interesanti klausīties bērnu pasakas, stāstus kuros reizēm var uzzināt interesantas detaļas. Piemēram, viens no bērniem stāstīja pasaku par Ziemassvētkiem, kuros bērni paši saņēma dāvanas, un varēja uzināt kādas dāvanas saņēma kurš bērns. Tā var izspiegot kādas lietas ir aktuālas.
Stāstot pasakas, bērns mācās stāstīšanu un veicina savu iztēli. Sākumā stāstīšana galīgi nesanāca, tāpēc es rādīju bērniem priekšzīmi.
Stāstot savu stāstu, uzdevu jautājumus bērniem, lai viņi palīdz veidot stāstu.
Piemēram, ja stāstā ir trīs tēli, tad es paprasu, kas būs stāstā:”Stāstam vajag trīs dzīvniekus, par kādiem dzīvniekiem būs stāsts?”
Lauva uzvilka kreklu. Kādā krāsā kreklu lauva uzvilka, vai rozā ar ar melnām puķītēm? Iesaistu bērnu iztēli stāstā, ko, it kā, stāstu es.
Padod stāstu tālāk
Reizēm nodod stāstu nākošajam stāstītajam, kurš turpina stāstu un tad padod šo stāstu tālāk.
Iesākam šo veidu ik pa reizei pamēģināt, tas veicina iztēli bērniem un trenē stāstīt prasmi, kā arī trennē bērna uzmanību, jo jāpatur mazliet prātā ko stastīja iepriekšējais stāstītājs.
Dienas notikumi
Ja iztēles mūza ir slinka, tad varam atstāstīt dienas notikumus. Pat ja dienā nekas īpašs nav noticis, var mēģināt pēc iespējas sīkāk stāstīt un mēģināt pēc iespējas detalizētāk aprakstīt, lai bērniem papildinās vārdu krājums.
Arī dienas notikumus var pārņemt viens no otra, jo, ne vienmēr visa diena ir pavadīta kopā. Piemēram,”Aizvedu jūs uz bērnu dārzu, atvadījos no jums, un tad aizbraucu uz darbiņu, tagad jūs izstāstāt, kas notika tālāk, jo es nezinu.”
Nepareizie stāsti
Vēl viens no stāstīšanās paņēmieniem ko reizēm vakaros izmantojam, ir nepareizie stāsti. Parasti izmantojam dienas notikumus.
Piemēram: “No rīta pamodāmies aizgājām uz vannas istabu, paņēmām zobu birstes, uz zobu birstēm uzspiedām šokolādi un sākām tīrīt kurpes”.
Bērns:” Nē, nē…. mēs tā nedarījām.” Un tad viņš izstāsta pareizi notikumu gaitu – vēlams prasīt, lai bērns izstāsta pilnu teikumu, tādējādi veicinot, trenējot stāstīt prasmi.
Tie ir daži veidi kā mēs “piespiežam” bērnus stāstīt, varbūt jums ir kādi interesanti veidi, kā “pierunāt” bērnus stāstīt?